Ku atrast informāciju par Coca-Cola sastāvu?
Visas Coca-Cola un citu dzērienu sastāvdaļas ir norādītas uz kārbas vai pudeles.Coca-Cola sastāv no:
* karbonizēta ūdens, lai apmierinātu šķidruma vajadzības;
* cukura, lai garša būtu salda;
* kofeīna, kas piešķir nedaudz rūgtenu garšu;
* fosforskābes (kas tiek iegūta no dabīgiem minerāliem), lai garša būtu skābena;
* karameles, kas piešķir krāsu;
* dabīgām smaržvielām un garšvielām.
NB! Coca-Cola nekad nav pievienoti ne konservanti, ne mākslīgās smaržvielas vai garšvielas. Apsolām, ka tās netiks pievienotas nekad.
Šķidrumiem ar zemu pH līmeni (zem pH 3, piemēram, citronu sula vai etiķis) rodas dabīga aizsardzība pret mikroorganismu augšanu. Arī Coca-Cola pH līmenis ir zems, un no dabiskās minerālās rūdas vai iežiem izgatavotā fosforskābe to pazemina vēl vairāk. Tādējādi mums nav jāpievieno Coca-Cola konservanti, jo tie vienkārši nav nepieciešami.
(Tālākais teksts atsevišķi piesaistīts iepriekšējam sarakstam, atveras tad, kad tiek noklikšķināta attiecīgā rindiņa)
Karbonizēts ūdens (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ karbonizētā ūdens saite)
Labas veselības nodrošināšanai ir svarīgi patērēt pietiekami daudz šķidruma, un pētījumi ir apliecinājuši, ka gan saldināti, gan nesaldināti dzērieni palīdz uzturēt organismā pietiekamu šķidruma daudzumu. Coca-Cola satur 89 % ūdens, tādējādi arī 250 ml dod savu artavu 2,5 litru šķidruma ietiecamā dienas daudzuma nodrošināšanā.
Karbonizētais ūdens liek Coca-Cola jauki burbuļot. Burbuļus, kas rodas, lejot Coca-Cola glāzē, izraisa dzērienā esošā ogļskābā gāze, kas tiek izšķīdināta ūdeni ar speciālas ierīces palīdzību. Burbuļojošais ūdens pastiprina gan atspirdzinošo dzērienu, gan minerālūdens slāpes remdējošās īpašības.
Cukurs un mākslīgie saldinātāji (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ cukura saite)
Cukurs piešķir Coca-Cola labu un saldu garšu. 250 ml Coca-Cola satur 26,5 gramus cukura, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik satur tāds pats tilpums apelsīnu sulas, taču mazāk nekā tāds pats ābolu vai vīnogu sulas daudzums. Coca-Cola esošais cukurs ir cukurbiešu cukurs (saharoze) jeb tā paša veida cukurs, kādu beram tējā vai kafijā.
Tiem, kuri vēlas ierobežot kaloriju vai cukura lietošanu, piedāvājam Coca-Cola light vai Coca-Cola Zero, kā arī daudzus citus Coca-Cola Company dzērienus, piemēram, Nestea ledus tēju, Bonaqua ūdeni u.c. Cilvēki var baudīt Coca-Cola un visus mūsu izstrādājumus kā veselīga un līdzsvarota uztura, kā arī aktīva dzīvesveida daļu.
Uz mūsu dzērienu etiķetēm ir norādītas arī ziņas par ieteicamo dienas daudzumu (GDA), kas palīdz cilvēkiem izdarīt apzinīgu izvēli par to, kas viņiem ir labs.
Par GDA tuvāk var izlasīt rakstā „Kas ir GDA?“. (saite uz GDA rakstu)
Mākslīgie saldinātāji
Izstrādājumi ar samazinātu kaloriju daudzumu, piemēram, Coca-Cola light un Coca-Cola Zero, satur mākslīgos saldinātājus. Zinātnieki ir ļoti rūpīgi pētījuši šādus saldinātājus (t. sk. aspartāmu) jau vairāk nekā 30 gadu un secinājuši, ka tie nav kaitīgi veselībai.
Aspartāms piešķir mūsu dzērieniem saldu garšu, taču nedod kalorijas. Tā ir viena no visrūpīgāk izpētītajām pārtikas un dzērienu sastāvdaļām – vairāk nekā 200 pētījumu rezultāti ir apliecinājuši, ka aspartāms nav bīstams veselībai. Eiropas pārtikas drošības dienests ir pēdējo reizi apstiprinājis tā drošumu 2006. gadā. Mēs vēlamies, lai mūsu izstrādājumu skaitā ikviens atrastu tieši viņam piemēroto – aspartāmu saturošie dzērieni, piemēram, Coca-Cola light, ļauj arī tiem, kuri veselības iemeslu dēļ nevar lietot cukuru, baudīt saldumu, taču ierobežot kaloriju uzņemšanu.
Cilvēki, kas vēlas izvairīties no saldinātājiem, var lietot daudzus citus garšīgos The Coca-Cola Company dzērienus. Piemēroti ir, piemēram, Coca-Cola, Cappy sulas, Nestea ledus tēja, Bonaqua ūdens u.c.
Kofeīns (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ kofeīna saite)
Rūgtenais kofeīns ir Coca-Cola iecienītās garšas nešķirama sastāvdaļa. Visas pasaules uzraudzības iestādes, t.sk. Lielbritānijas pārtikas standartu aģentūra FSA un Eiropas Komisija, uzskata kofeīna pareizu izmantošanu pārtikā par pilnīgi drošu.
250 ml Coca-Cola satur aptuveni 24 mg kofeīna. Tā ir apmērām trešā daļa no tā daudzuma, kādu satur tikpat liela kafijas automātā pagatavotas kafijas tase, un puse no tā, ko satur tikpat liela tase tējas. Kofeīna ieteicamā dienas norma nav noteikta, taču, patērējot dienā vairāk nekā 10 mg uz katru ķermeņa masas kilogramu, var rasties trauksmes sajūta un nervozums. Lai šo daudzumu sasniegtu, 60 kg smagam cilvēkam dienā būtu jāizdzer 6 litri Coca-Cola!
Coca-Cola starptautiskā popularitāte neļauj mums sagādāt pietiekamā daudzumā dabīgo kofeīnu. Tā vietā mēs lietojam citu gandrīz tikpat labu vielu – sintētiski iegūtu kofeīnu, kas ir dabā atrodamā kofeīna kopija. Tas nav mākslīgais kofeīns – mākslīgs ir tas, kam dabā nav atrodams analogs.
Fosforskābe (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ fosforskābes saite)
Fosforskābe, kas piešķir Coca-Cola patīkami „durstošo” sajūtu, tiek izgatavota no dabīgas minerālas rūdas vai iežiem. Mums ir nedaudz jāapstrādā rūda, lai tā būtu piemērota lietošanai tādos dzērienos kā Coca-Cola. Un tieši tādēļ noteikumi neļauj mums saukt šo dzērienu par pilnībā dabīgu.
Fosfors ir svarīga uzturviela, kas palīdz attīstīt kaulus un zobus, kā arī tos saglabāt. Tas pilda svarīgu uzdevumu arī organisma enerģijas ražošanas sistēmā. Vidējs pieaugušais dienā patērē 1000–1500 mg fosfora, 250 ml Coca-Cola satur 42 mg (2–4 % dienas daudzuma) fosfora.
Karamele (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ karameļu saite)
Karamele ir viena no senākajām pārtikā un dzērienos izmantotajām pārtikas krāsvielām. Coca-Cola tā tiek lietota kopš 1886. gada! Dabā karamele nav atrodama, tāpēc mēs nevaram to dēvēt par dabīgu, taču to katrs cilvēks var pagatavot arī savā virtuvē, karsējot cukuru. Padomājiet kaut vai par creme brulee dedzinātā cukura garoziņu – arī tā ir karamele. Tieši šāda veida pārtikas krāsvielu izmantojam arī mūsu Coca-Cola.
Dabīgās smaržvielas un garšvielas (uz šejieni ved „Kas norādīts uz Coca-Cola etiķetes?“ aromatizētāju saite)
Lai apstiprinātu kādas lietas pilnīgu dabīgumu, mums būtu jāspēj vienkārši iziet ārā pa durvīm un atrast kaut ko augam brīvā dabā. Mēs neapgalvojam, ka Coca-Cola ir dabīga. Taču mēs varam apliecināt, ka Coca-Cola nav pievienoti konservanti vai mākslīgas smaržvielas un garšvielas. Tāpat mēs apsolām, ka tās netiks pievienotas nekad. Visas mūsu dzērienu sastāvdaļas ir drošas un atbilst vairāk nekā 200 valstu likumiem, kurās dzēriens tiek pārdots.
1.3 Mākslīgās piedevas
Kas ir mākslīgās piedevas un kāpēc tās tiek lietotas?
Mākslīgās piedevas ir dabīgas vai sintētiskas un tās tiek pievienotas pārtikai ražošanas gaitā tehnoloģiskos nolūkos. Piedevas lieto, piemēram:
• ēdiena labākai uzglabāšanai, aizsargājot to pret bojāšanos (konservanti),
• nepieciešamās konsistences nodrošināšanai (stabilizatori, recinātāji, emulgatori),
• atraktīvākas krāsas piešķiršanai ēdienam (pārtikas krāsvielas),
• ēdiena saldināšanai parasto cukuru vietā (saldinātāji),
• lai pasargātu pārtiku no skābekļa izraisītas sabojāšanās (antioksidanti).
Uz pārtikas iepakojuma sastāvdaļu sarakstā piedevas tiek apzīmētas ar grupas nosaukumu, kuram seko piedevas nosaukums vai skaitliskais apzīmējums. Piedevu Eiropas ciparu kods jeb E nozīmē, ka piedeva ir pārbaudīta un ir saņēmusi Eiropas Savienības akceptu.
Pārtikā visvairāk lietoto piedevu grupas ir šādas:
Pārtikas krāsvielas E100–E199
Konservanti E200–E299
Antioksidanti E300–E399
Emulgatori, stabilizatori E400–E499.
Piedevu lietošanas nepieciešamībai ir jābūt pamatotai. Taukiem bagātai pārtikai bieži jālieto antioksidanti, lai aizsargātu izstrādājumus pret skābekļa izraisītu tauku sasmakšanu, krāsas un garšas izmaiņām un uzturvērtības pazemināšanos. Viens no izplatītākajiem antioksidantiem ir askorbīnskābe E300 (C vitamīns).
Gaļai un gaļas izstrādājumiem baktēriju darbības apspiešanai bieži pievieno konservantus nitrītus (E249 un E250) un nitrātus (E251 un E252). Tie piešķir gaļai rozā krāsu.
Dzērienos no konservantiem lieto sorbīnskābi un sorbātus (E200, E202–203), kā arī benzoskābi un benzoātus (E210–213). Vienlaikus sorbīnskābe un benzoskābe atrodama arī dabīgā veidā dažās ogās.
Pārtikas krāsvielas visvairāk izmanto konditorejas izstrādājumos, saldumos, atspirdzinošajos dzērienos, kā arī jogurtos un saldējumā. Ja izstrādājums ir ļoti spilgtā krāsā, tajā, iespējams, izmantotas azokrāsvielas.
Piedevu lietošanai pārtikas grupu griezumā ir noteikti maksimālie pieļaujamie daudzumi jeb robežnormas. Visas izmantošanai pārtikā atļautās piedevas Eiropas Savienībā, tostarp arī Igaunijā, ir novērtētas kā drošas cilvēka veselībai noteikto lietošanas robežnormu ietvaros (drošs patērējamais daudzums tiek rēķināts visai dienā izmantojamai pārtikai kopā).
Patērētājiem arī pašiem jāseko, lai viņu uzturs būtu daudzpusīgs. Tas palīdz izvairīties no dažu piedevu pārliecīgas izmantošanas uzturā.
1.4 Saldinātāji
Kas ir saldinātāji?
Cilvēku vēlme pēc saldumiem ir vispārzināma. Tiem, kuri vēlas izvairīties no cukura ēdienā, ir pieejamas vairākas uztura alternatīvas. Var izmantot saldos polialkoholus, saldus savienojumus ar olbaltumvielu īpašībām vai mākslīgos saldinātājus, kas organismā nesašķeļas un nedod enerģiju.
No saldiem polialkoholiem pazīstamākais ir ksilitols. Ksilitols ierobežo kariesu izraisošo mikrobu augšanu. Tas tiek lietots košļājamās gumijās, taču ksilitolu satur arī banāni, bērzu sula un sēnes. Ksilitols ir mākslīgs saldinātājs, mitruma uzturētājs, stabilizators un emulgators. Košļājamo gumiju ar ksilitolu bērniem iesaka košļāt pēc ēdiena aptuveni 5 minūtes un tad izspļaut.
Salds savienojums ar olbaltumvielu īpašībām ir, piemēram, taumatīns, kas ir 1500 reižu saldāks par saharozi jeb galda cukuru. Tas tiek lietots košļājamo gumiju saldināšanai. Kā piedeva taumatīns ir mākslīgais saldinātājs un arī garšas un smaržas pastiprinātājs.
No sintētiskajiem saldinātājiem svarīgākais ir aspartāms, kas ir aptuveni 200 reižu saldāks par saharozi. Tam ir galda cukuru atgādinoša garša, taču tas praktiski nedod enerģiju. Aspartāms nerada paaugstinātu jutīgumu. Ir aprēķināta aspartāma dienas norma, kas ir 40 mg uz vienu ķermeņa masas kg. Tādējādi 70 kg smags cilvēks drīkstētu patērēt maksimāli 2,8 g aspartāma, kura saldums atbilst 600 g cukura. No tā var secināt, ka pārāk liels aspartāma patēriņš nevar rasties. Atliek vien teorētiska iespēja, lietojot tikai ar aspartāmu saldinātus cepumus, atspirdzinošos dzērienus, pudiņus, košļājamās gumijas u.c. Tomēr bērniem neiesaka lietot mākslīgos saldinātājus, jo mazās ķermeņa masas dēļ var rasties pārāk liels patēriņš uz 1 kg.
Aspartāma sinonīmi tirdzniecībā ir Nutrasweet, Candarel.
Pazīstami ir arī saharīns, ciklamāti u.c. Mākslīgajiem saldinātājiem dažādās valstīs ir arī dažādi nosaukumi.
Mākslīgie saldinātāji apmierina vēlmi pēc saldumiem, nepiešķirot liekas kalorijas. Ir iespējams, ka tie paaugstina apetīti, sagatavojot organismu pārtikas uzņemšanai. Tāpēc saldinātāji būtu jālieto nelielos daudzumos, vienlaikus ēdot daudzpusīgu pārtiku.
2. Mīti un patiesība par atspirdzinošajiem dzērieniem
2.1 Ar Coca-Cola saistīti mīti
Vai Coca-Cola bojā zobus?
Vai Coca-Cola ir saturējusi kokaīnu?
Tiek uzskatīts, ka Coca-Cola ir kaitīga zobiem, taču tas tā nav.
Zobu bojāšanos var izraisīt visi cukurus un cieti saturoši ēdienu un dzērieni. Jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, siekalās un mutē atrodamo baktēriju īpatsvars, tāpat laiks, kurā zobi saskaras ar cukuru vai cieti. Dzērieni, piemēram, Coca-Cola, tiek visai ātri norīti, un siekalas nomazgā cukuru un skābi. Zobu bojāšanās visā pasaulē ir samazinājusies, lai gan atspirdzinošo dzērienu patēriņš ir audzis1–2. Galvenais jautājums tomēr ir zobu higiēna.
Sākotnējā Coca-Cola nesaturēja kokaīnu.
Nedz Coca-Cola, nedz arī kāds cits no mūsu izstrādājumiem nesatur kokaīnu vai citas kaitīgas vielas. Kokaīns Coca-Cola nekad nav pievienots.
2.2 Ietekme uz kauliem
Vai atspirdzinošo dzērienu lietošana bojā kaulus?
Atspirdzinošo dzērienu lietošana nebojā kaulus.
Senāk cilvēki uzskatīja, ka fosforskābi saturoši gāzēti dzērieni nelabvēlīgi iedarbojas uz kauliem. Daudzi pētījumi atbalsta uzskatu, ka fosfora lietošana neietekmē organisma spēju uzņemt kalciju. Sliktas kaulu veselības pamatā īstenībā ir mazs kalcija un D vitamīna saturs pārtikā, pārmaiņas sieviešu dzimumhormonos un fiziskās slodzes neesamība.
2.3 Cukurslimība
Vai atbilst patiesībai, ka gāzētajos dzērienos esošais cukurs var izraisīt cukurslimību?
Daži pētījumi liecina, ka starp cukuru un cukurslimību var pastāvēt noteiktas sakarības3, taču vienlaikus citi pētījumi apliecina, ka īstenībā problēma ir patērēto kaloriju daudzumā.4 Par vispāratzītiem cukurslimības izraisītājiem tiek uzskatīta aptaukošanās, novecošana, izcelsme, slimības pastāvēšana ģimenē un neveselīgi ēšanas ieradumi, kuru starpā var būt pārāk liels cukura un cietes patēriņš.
2.4 Bērnu hiperaktivitāte
Vai atspirdzinošajos dzērienos esošais cukurs var padarīt bērnus hiperaktīvus?
Gāzētajos dzērienos esošais cukurs nepadara bērnus hiperaktīvus.
Zinātnieki ir pētījuši teorijas par cukuru saturošu dzērienu un hiperaktivitātes savstarpējo saistību jau kopš 1920. gadiem, taču nav atraduši nevienu sakarību.5-7
Tiek runāts arī par to, ka dzērieniem pievienotās pārtikas krāsvielas izraisa bērniem hiperaktivitāti. Medicīnas žurnāls The Lancet 2007. gada septembrī publicēja Lielbritānijā, Sauthemptonas universitātē, veikto pētījumu rezultātus, kas liecina, ka starp nātrija benzoāta un pārtikas krāsvielu maisījumu un hiperaktivitāti pastāv zināma sakarība.8 Eiropas pārtikas drošības departaments izskatīja Sauthemptonas universitātes pētījumu un konstatēja, ka uz pētījuma rezultātu pamata nav jāmaina pārtikas krāsvielu akceptētās drošības normas. Pamatojoties uz Sauthemptonas pētījumiem, Eiropas Parlaments tomēr ir iesniedzis likumprojektu par dažu pārtikas krāsvielu aizliegšanu pārtikā vai attiecīga brīdinājuma izvietošanu uz etiķetes (saulrieta dzeltenais (E110)9, hinolīna dzeltenais (E104)9, azorubīns (E122)9, alūra sarkanais (E129)2, tartrazīns (E102)9, sarkanais košenils 4R (E124)9).
Mēs ļoti rūpīgi uzklausām patērētājus un vienmēr lietojam dabīgas sastāvdaļas, ja tās nodrošina lieliskas garšas īpašības un to lietošana ir droša un iespējama. Pašlaik mēs pārskatām tos nedaudzos izstrādājumus, kas vēl satur Sauthemptonas pētījumā apskatītās pārtikas krāsvielas, un drīz vien ziņosim jums par lietu attīstību.
Avoti:
1. Heller KA, et al. Sugared soda consumption and dental caries in the United States. Journal Dental Research, 80:1949-1953, 2000.
2. Luissi A, Jaeggi T, Zero D. The role of diet in the aetiology of dental erosion. Caries Research, 38(Suppl 1):34-44, 2004.
3. Dhingra R, Sullivan L, Jacques PF, Wang TJ, Fox CS, Meigs JB, D'Agostino RB, Gaziano JM, Vasan RS. Soft drink consumption and risk of developing cardiometabolic risk factors and the metabolic syndrome in middle-aged adults in the community. Circulation. 2007 Jul 31;116(5):480-8.
4. Pittas AG, Roberts SB, Das SK, Gilhooly CH, Saltzman E, Golden J, Stark PC, Greenberg AS. The effects of the dietary glycemic load on type 2 diabetes risk factors during weight loss. Obesity (Silver Spring). 2006 Dec;14(12):2200-9
5. Wolraich ML, et. al.”Effects of diets high in sucrose or aspartame on the behavior and cognitive
