Kas ir mākslīgās piedevas un kāpēc tās tiek lietotas?
Mākslīgās piedevas ir dabīgas vai sintētiskas un tās tiek pievienotas pārtikai ražošanas gaitā tehnoloģiskos nolūkos. Piedevas lieto, piemēram:• ēdiena labākai uzglabāšanai, aizsargājot to pret bojāšanos (konservanti),
• nepieciešamās konsistences nodrošināšanai (stabilizatori, recinātāji, emulgatori),
• atraktīvākas krāsas piešķiršanai ēdienam (pārtikas krāsvielas),
• ēdiena saldināšanai parasto cukuru vietā (saldinātāji),
• lai pasargātu pārtiku no skābekļa izraisītas sabojāšanās (antioksidanti).
Uz pārtikas iepakojuma sastāvdaļu sarakstā piedevas tiek apzīmētas ar grupas nosaukumu, kuram seko piedevas nosaukums vai skaitliskais apzīmējums. Piedevu Eiropas ciparu kods jeb E nozīmē, ka piedeva ir pārbaudīta un ir saņēmusi Eiropas Savienības akceptu.
Pārtikā visvairāk lietoto piedevu grupas ir šādas:
Pārtikas krāsvielas E100–E199
Konservanti E200–E299
Antioksidanti E300–E399
Emulgatori, stabilizatori E400–E499.
Piedevu lietošanas nepieciešamībai ir jābūt pamatotai. Taukiem bagātai pārtikai bieži jālieto antioksidanti, lai aizsargātu izstrādājumus pret skābekļa izraisītu tauku sasmakšanu, krāsas un garšas izmaiņām un uzturvērtības pazemināšanos. Viens no izplatītākajiem antioksidantiem ir askorbīnskābe E300 (C vitamīns).
Gaļai un gaļas izstrādājumiem baktēriju darbības apspiešanai bieži pievieno konservantus nitrītus (E249 un E250) un nitrātus (E251 un E252). Tie piešķir gaļai rozā krāsu.
Dzērienos no konservantiem lieto sorbīnskābi un sorbātus (E200, E202–203), kā arī benzoskābi un benzoātus (E210–213). Vienlaikus sorbīnskābe un benzoskābe atrodama arī dabīgā veidā dažās ogās.
Pārtikas krāsvielas visvairāk izmanto konditorejas izstrādājumos, saldumos, atspirdzinošajos dzērienos, kā arī jogurtos un saldējumā. Ja izstrādājums ir ļoti spilgtā krāsā, tajā, iespējams, izmantotas azokrāsvielas.
Piedevu lietošanai pārtikas grupu griezumā ir noteikti maksimālie pieļaujamie daudzumi jeb robežnormas. Visas izmantošanai pārtikā atļautās piedevas Eiropas Savienībā, tostarp arī Igaunijā, ir novērtētas kā drošas cilvēka veselībai noteikto lietošanas robežnormu ietvaros (drošs patērējamais daudzums tiek rēķināts visai dienā izmantojamai pārtikai kopā).
Patērētājiem arī pašiem jāseko, lai viņu uzturs būtu daudzpusīgs. Tas palīdz izvairīties no dažu piedevu pārliecīgas
