
Bulīmija jeb pārēšanās pārsvarā ir garīgās veselības traucējums, kurš izplatīts jaunu sieviešu vidū un ar kuru Eiropā saslimst apmēram 2 % no sievietēm un jaunietēm.
Vīriešiem šie traucējumi parādās reti. Bulīmija bieži izpaužas kopā ar anoreksiju – apmēram 50 % anorektiķu ir pārēšanās periodi, kuri ir raksturīgi bulīmiķiem. Šīs abas diagnozes neizslēdz viena otru – bulīmija bieži tiek diagnoscēta tiem, kuriem ķermeņa svars atbilst normai vai pārsniedz to, bet daudzi cilvēki, kuri cieš no bulīmijas, iepriekš cietuši no anoreksijas.Par pamatu saslimšanai ar bulīmiju var būt spēcīgs mēģinājums novājēt. Ja pietrūkst konsekvences, var zust paškontrole un rezultāts ir pārēšanās lēkme – pārāk liela ēdiena daudzuma ātra apēšana īsā laika periodā. Bet no pārāk daudz apēstajām kalorijām mēģina atbrīvoties, apzināti vemjot, lietojot caureju izraisošus vai šķidrumu no organisma izvadošus medikamentus, kā arī ievērojot stingru diētu, badojoties vai noslogojot sevi ar pārmērīgu fizisku slodzi. Parasti pārmērīgas ēšanas lēkmei seko depresija un neapmierinātība ar sevi.
Salīdzinājumā ar anorektiķiem bulīmiķi pie ārsta nokļūst daudz biežāk, tomēr parasti vājēšanas un pārēšanās periodi pirms vēršanās pie ārsta ir ilguši gadiem. Apzināšanās par nepieciešamību ārstēties prasa lielu gribasspēku, un tas ir pirmais solis ceļā uz izveseļošanos.
Bulīmiķiem bieži izpaužas gremošanas traucējumi, jo neregulāra ēšana ir sajaukusi organisma funkcionēšanas ritmu. Biežās vemšanas dēļ var palielināties siekalu dziedzeri, kā rezultātā seja izskatās apaļāka. Turklāt cilvēka, kuram ir ēšanas traucējumi, ķermenī notiek lielas izmaiņas – nemitīga aukstuma sajūta, krītas asinsspiediens, bojājas zobi. Beigu beigās barības vielu trūkuma dēļ bojājumus var iegūt visi orgāni. Bulīmiķēm parasti ir arī menstruāciju traucējumi.
Līdzīgi kā anorektiķiem, bulīmiķu ārstēšana ir ļoti ilga un var būt sekmīga tikai slimnieka, psihologa un dietologa cieša kopdarba rezultātā. Tomēr bulīmiķiem ir cerības, ka izveseļojoties atjaunosies ķermeņa svars un ēšanas ritms, bet laika gaitā pacients atbrīvosies arī no citiem traucējumiem. Bulīmijas ārstēšana parasti ilgst 4–5 mēnešus, bet pareizas un rezultatīvas ārstēšanas gadījumā tā nākotnē vairāk neatkārtojas.
Ja tev ir kaut mazākās aizdomas, ka ciet no dažiem ēšanas traucējumiem, vai arī vēlies uzzināt vairāk par veselīgu ēšanu, tad vaicā padomu nozares speciālistiem – jauniešu konsultantam, ģimenes ārstam, dietologam vai skolas medicīnas māsai. Tāpat vajadzētu izvairīties no „brīnumdiētām“, kuras pieejamas presē un internetā, jo tās nav paredzētas ilglaicīgai ievērošanai. Tās bieži neievēro vispāratzītus līdzsvarotas, veselīgas ēšanas ieteikumus un nesniedz pietiekami barības vielu, kuras nepieciešamas augošam, jaunam organismam.








