Domāšana par ēdienu, tā veselīgumu, izvēli veikalos utt. ir dabiska. It īpaši, ja ņem vērā, ka mūsdienās informācija, kas attiecas uz ēšanu, nepārtraukti sastopama kā presē, tā televīzijā un radio. Orientēties šādos informācijas plūdos patiešām ir grūti.
Uzmanīgam jākļūst tad, ja domas nepārtraukti grozās ap ēdienu un ķermeņa svaru un ja ideālais ķermeņa svars vairs nepamatojas tikai uz centieniem būt veselam un veiksmīgam, bet gan svara samazināšana ir kļuvusi par uzmācīgu ideju. Ja ēdiena daudzuma un ķermeņa svara samazināšana ir kļuvusi par atsevišķu mērķi, tad to vairs nevar uzskatīt par normālu un darīšana ir ar ēšanas traucējumiem – slimību, kam noteikti nepieciešama ārsta un psihologa iejaukšanās. Pat ja rodas vismazākās aizdomas, ka tev nepieciešama palīdzība ēšanas plānošanā vai arī vēlies vairāk uzzināt par pareizu ēšanu, nebaidies jautāt padomu jauniešu kabineta darbiniekam, ģimenes ārstam, skolas medicīnas māsai, dietologam vai kādam citam speciālistam.Diemžēl ēšanas traucējumi galvenokārt ir pazīstama kā pārejas vecuma meiteņu un jaunu sieviešu slimība, jo tas ir tas vecums, kad sievišķīguma, ķermeņa svara un formu problēma ir dienas kārtībā un viss, kas ar to saistīts, šķiet ārkārtīgi būtisks. Daudz retāk, taču pēdējā laikā diemžēl arvien biežāk, ēšanas traucējumi parādās arī pubertātes vecuma zēniem un jauniem vīriešiem. Diemžēl saslimšanas vecuma robežas arvien izplešas, un starp tiem, kam tiek diagnoscēti ēšanas traucējumi, ir gan sākumklašu skolēni, gan vecāki cilvēki. Parastāka ēšanas traucējumu, jo īpaši anoreksijas, atklāšana ir tiem, kuru profesija vai vaļasprieks prasa slaidu ķermeni, piemēram, modelēm, balerīnām, daiļslidotājām un vingrotājām.
Parasti ēšanas traucējumi sākas no diētas ieturēšanas – kāda iemesla dēļ ir uzstādīts mērķis nomest pāris kilogramu, bet, kad tas tiek sasniegts, tiek aizmirsts sākotnējais mērķis un tiek pieņemts lēmums, ka vēl labāk būtu nomest vēl pāris kilogramus, un beigās jau ir aizmirsts, kādēļ šos kilogramus vajadzēja nomest, un kilogramu zaudēšana kļūst par uzmācīgu ideju. Pēdējo grūdienu svara ierobežošanai var dot kāda nenozīmīga piezīme par ķermeni vai izaugšana no vecajām drēbēm, kas gan tik jaunā vecumā ir pilnīgi normāla un dabiska. Tāpat nav vērts uz labu laimi sekot tā saucamajām „brīnumdiētām“, kuras sola ātru svara nomešanu, lai gan tās bieži nebalstās uz līdzsvarotas, veselīgas ēšanas principiem.
Visbiežāk ēšanas traucējumu iemesli ir vairāk psiholoģiski:
· bailes palikt vienam;
· cenšanās patikt citiem – visur atrodam informāciju, ka mūsdienās skaists, veiksmīgs, pievilcīgs un iemīlēts cilvēks ir kalsns;
· cenšanās būt tādam, ar ko rēķinās – spēcīga paškontrole demonstrē spēju būt sava ķermeņa saimniekam;
· cenšanās būt novērtētam – gribu uzvarēt sportā, tādēļ manam ķermenim jābūt formā;
· vēlme palikt bērnam, jo tad man paliks manas mājas;
· bailes kļūt par sievieti/vīrieti, jo varbūt es nepratīšu būt vērtīgs pie jaunajiem nosacījumiem;
· vēlme, lai par mani rūpētos, lai ar mani nodarbotos (pamatā jauniešiem).
Ēšanas traucējumu attēlošanā bieži darbojas šāda virkne:
vēlme nomest svaru
->
tiek ierobežota ēšana un/vai tiek palielināta fiziskā slodze
->
svars krītas
->
sajūta, ka tiek iegūta kontrole pār savu ķermeni, kļūstot skaistākam, konkurentspējīgākam
->
tā kā labā pašsajūta un izskats ir iegūts ar badošanos un lielāku fizisko slodzi, tad, lai to saglabātu, jāturpina tāda pati piepūle
->
turpināšana ir smaga, jo nepārtraukti nākas sevi kontrolēt un domāt par ēdienu, pārtikas daudzuma samazināšanas rezultātā sāk rasties fizisks vājums
->
sākotnēji sasniegtais sāk aizmirsties, paškontroles sajūta pazūd, pazeminātais svars kļuvis par pieradumu un to vajag pazemināt vēl
->
tiek uzskatīts, ka badošanās palīdz, jo sākumā tā palīdzēja
->
badošanās izvēršas par uzmācīgu ideju, ir aizmirsts iemesls, kādēļ badošanās tika uzsākta
Mūsdienās visizplatītākie ēšanas traucējumi ir anoreksija (pievienot linku) un bulīmija (pievienot linku). Pirmā – anoreksija – nozīmē izraisītu badošanās stāvokli, bet bulīmija – pārmērīgu ēšanu. Abas – kā anoreksiju, tā arī bulīmiju, uzskata par psihisku traucējumu, ko nosaka neapmierinātība ar savu figūru un ķermeņa svaru.
