Vitamīni ir dzīvošanai absolūti nepieciešamas vielas, kas stimulē lielāko daļu organisma funkciju – augšanu, enerģijas ražošanu (pašiem enerģētiskā vērtība nepiemīt), kaulu vielmaiņu, imūnsistēmas uzturēšanu utt. Pastāvīgs vitamīna (-u) trūkums organismam ir kaitīgs un var izraisīt slimīga stāvokļa izveidošanos.
Cilvēka organisms ir spējīgs sintezēt tikai kādus atsevišķus vitamīnus, un tādēļ to pamatavots tomēr ir sabalansēts daudzpusīgs uzturs, kā arī gremošanas sistēmas baktēriju darbība, un mākslīgajiem preparātiem ir mazāka nozīme. Ar cilvēka organismā esošajiem krājumiem lielākā daļā gadījumu vitamīnu pietiek 4...40 diennaktīm, tādēļ ir nepieciešama to nepārtraukta uzņemšana ar pārtiku caur gremošanas sistēmu.Noteikti ir jāatceras, ka vitamīni piedalās organisma vielmaiņas procesā, tomēr nedod enerģiju un tādējādi neaizvieto citas pārtikas vielas (olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus). Pret vitamīnu preparātiem ir jāattiecas kā pret zālēm, jo vitamīnu pārdozēšana var kļūt tikpat bīstama kā to deficīts.
Pārskatu par galvenajiem vitamīniem sniedz vitamīnu tabula (saite).
Vitamīnu saturs pārtikā ir ļoti atkarīgs arī no pārtikas pagatavošanas veida. Ir jāņem vērā, ka vitamīni iet bojā:
· pie augstām temperatūrām, piemēram, vārot, grilējot, karsējot eļļā, grauzdējot, konservējot – dodiet priekšroku citām iespējām – cepšanai krāsnī vai sautēšanai nelielā daudzumā ūdens vai eļļas;
· ēdiena ikreizējā sildīšanā un gatavā ēdiena uzglabāšanā;
· saskarsmē ar skābekli;
· saskarsmē ar attiecīgiem metāliem;
· saules gaismas iedarbībā;
· vāji sasaldējot (saldēšana tiek uzskatīta par labāko veidu dārzeņu saglabāšanā).
Optimāla vitamīnu un ēdiena īpašību saglabāšana tiek panākta, sautējot pārtikas vielas nelielā ūdens daudzumā pie zemas temperatūras un minimāla laikā. Vitamīnu iedarbību pasliktina smēķēšana, kafija, alkohols, stress.
Minerālvielas
Minerālvielas ir tikpat būtiskas pārtikas vielas kā vitamīni. No minerālvielām visvairāk organismā ir kalcijs, un no visa tā daudzuma 99% ir kaulos un zobos. Bērna un pusaudža gados, kad kauli aug strauji, nepieciešamība uzņemt kalciju ir lielāka, nekā pieaugušā vecumā.
Ja daļu vitamīnu organisms ir spējīgs pats sintezēt, tad minerālvielas diemžēl saņemam tikai ar pārtikas vielām. Lielākā daļa minerālvielu no dzīvnieku pārtikas vielām uzsūcas labāk, nekā no augiem. Pie ēdiena gatavošanas ir jāņem vērā, ka minerālvielas izšķīst ūdenī tāpat kā daļa vitamīnu – tādēļ, lai samazinātu minerālvielu un ūdenī šķīstošo vitamīnu zudumu, ēdiens jāgatavo nelielā ūdens daudzumā, kas tikko pārliets sautējamās pārtikas vielām.
Atslēgas vārdi jauniešu minerālvielu uzturā ir kalcijs un dzelzs. Tā kā kauliem augot, būtiski palielinās ķermeņa masa, tad, lai izveidotos stipri kauli, ir jāuzņem lielāks daudzuma kalciju saturošas pārtikas vielas, nekā iepriekš. Tam ir jābūt apmēram 1200 mg dienā, jo apmēram pusi no dzīves laikā nepieciešamā kalcija uzkrājam jaunībā (pusaudžu gados). Kalcijs ir būtisks arī jauniešiem, kuru organisma aktīva augšana jau ir apstājusies, jo kalcija krājumu uzkrāšanās kaulos noris vēl apmēram desmit gadus. Dzelzs ir nepieciešams daudzu asins vielu radīšanā un darbībā, kā arī skābekļa piesaistei un transportēšanai asinīs. Ieteicamā dienas deva ir 12 līdz 15 miligrami (mg) dienā.
