Mai Maser, uztura speciālists
Lasītāju izvēle!
Vārdu „cukurs” tradicionāli lieto, lai aprakstītu saharozi (t.i., niedru cukuru). Tomēr to izmanto, arī runājot par citiem vienkāršajiem šķīstošajiem ogļhidrātiem ar saldu garšu.
Ogļhidrātus, ko uzņemam ar uzturu, var iedalīt trīs pamata kategorijās: monosaharīdi , disaharīdi un polisaharīdi.
Mēs regulāri lietojam monosaharīdus:
- glikozi (kuru pazīstam arī kā „dekstrozi”),
- fruktozi.
Glikoze var nebūt ļoti salda, taču gremošanas traktā uzsūcas ātrāk kā fruktoze. Tādēļ gadījumos, kad organismā būs pazemināts glikozes līmenis (to dēvē par hipoglikēmiju), glikozes tablete iedarbosies ātrāk nekā Mars batoniņš. Glikozei cita starpā ir liela nozīme arī mūsu smadzeņu darbības nodrošināšanā.
Fruktoze ir vissaldākais no cukuriem. Tā lielos daudzumos atrodama medū un dažāda veida augļos. Pārtikas pārstrādē un ražošanā izmanto kukurūzas sīrupu, kurā ir ļoti augsts fruktozes saturs.
Zināmākie disaharīdi ir:
- saharoze (t.i., parastais galda cukurs),
- laktoze (ko sauc arī par „piena cukuru”) (un kas patiesībā ir galaktozes un glikozes sastāvdaļa),
- maltoze.
Saharoze lielā daudzumā sastopama cukurniedrēs (līdz 26 %) un cukurbietēs (līdz 24 %). Laktoze veidojas piena dziedzeros. Govs pienā tās saturs ir līdz 5 %, bet mātes pienā — līdz 7 %. Maltoze ir augu izcelsmes ogļhidrāts; tā veidojas, attīstoties sēklu dīgstiem no cietes.
Visi iepriekš minētie ogļhidrāti ir uztura saldinātāji.
Polisaharīdi ir:
- ciete;
- glikogēns.
Visvairāk cietes satur kartupeļi un graudaugi. Gremošanas orgānos ciete tiek pārvērsta glikozē.
Daļa no polisaharīdiem ir arī
cieti nesaturošas šķiedrvielas,
kas sīkāk iedalās nešķīstošās un ūdenī šķīstošās šķiedrvielās. Pēdējās lielā daudzumā sastopamas augļos, pākšaugos un graudos. Celuloze ir nešķīstoša šķiedrviela, kas atrodama augu šūnu membrānās.
Ēdieniem ar augstu šķiedrvielu saturu ir mazāka enerģētiskā vērtība nekā saldiem vai trekniem ēdieniem. Tomēr šķiedrvielas regulē gremošanas procesus un paātrina sagremotās barības kustību. Saistot ūdeni un atkritumvielas un izvadot tās no organisma, šķiedrvielas novērš vēža veidošanos un pazemina holesterīna līmeni resnajā zarnā.
Glikogēna veidā (aknās un muskuļos) ogļhidrāti darbojas kā organisma enerģijas rezerve — tas ir kā krājums, ko var izmantot vajadzības gadījumā. Ogļhidrāti ietilpst arī antivielu sastāvā, kas gādā par organisma aizsardzību, un hormonu sastāvā, kam piemīt bioregulējoša funkcija.
Pārmērīgs cukura patēriņš veido „tukšās” kalorijas, jo parastais galda cukurs nesatur nekādas olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas vai šķiedrvielas. Tādējādi tas ir pārtikas produkts, ar ko mēs saņemam daudz enerģijas, taču tas nav sabalansēts.
Cukurs mums ir vajadzīgs, bet ne pārāk daudz: ierobežojiet tā uzņemšanu un nepārspīlējiet!
