Augšanas laikā jauniešiem būtiski pieaug vajadzība uzņemt vitamīnus un minerālvielas, lai palīdzētu organismam paātrinātas augšanas periodā, kas meitenēm sākas 10-11 gadu vecumā, aktīvākais ir 12 gadu vecumā, un beidzas apmēram 15 gadu vecumā.
Zēniem augšanas paātrināšanās sākas 12-13 gadu vecumā, sasniedz kulmināciju 14 gados un beidzas apmēram 19 gadu vecumā.Intensīva augšanas perioda laikā noris izmaiņas hormonu sistēmā, palielinās asins daudzums un pieaug ķermeņa garums un svars. Notiekošās izmaiņas ietekmē visus orgānus, tai skaitā arī smadzenes.
Lai nodrošinātu organisma ātru augšanu, jauniešiem šajā vecumā ir jāēd vairāk nekā agrāk. Pie tam nepietiek tikai palielināt pārtikas daudzumu, ēdienam ir jābūt arī daudzpusīgam un jānodrošina organisms ar visām augšanai nepieciešamajām pārtikas vielām (pārtikas vielu komponentiem, kas nonāk gremošanas sistēmā un uzsūcas, un kurus organisms izlieto, piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas utt.).
No ēdiena saņemtās pārtikas vielas galvenokārt tiek iedalītas divās daļās: mikro un makro pārtikas vielas. Makropārtikas vielas ir olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, ūdens, šķiedrvielas. Mikropārtikas vielas ir vitamīni un minerālvielas. Mikro un makro pārtikas vielas neaizvieto viena otru!
Makropārtikas vielas sauc arī par pamata pārtikas vielām un tās mums ikdienā nepieciešamas desmitos un pat simtos gramu. To nozīme slēpjas apstāklī, ka no tām cilvēks saņem enerģiju. Tāpat tās nepieciešamas ķermeņa augšanai un jaunu šūnu veidošanai. Lielākā daļa pārtikas vielu satur trīs vissvarīgākā veida makropārtikas vielas – olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus. Dažas pārtikas vielas satur tikai kādu viena veida makropārtikas vielu (piemēram, cukurs – ogļhidrātus, eļļa – taukus), tomēr tādu ir ļoti maz.
Makropārtikas vielu sastāvu veikalos pirktajām pārtikas precēm ir viegli noskaidrot, jo olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu saturs pārtikas precē ir uzrādīts uz iepakojuma visām Igaunijā pārdodamajām pārtikas precēm. Makropārtikas vielu saturs galvenokārt tiek uzrādīts attiecībā uz 100 g pārtikas preces. Uz ārvalstu iepakojumiem šādi dati var būt sniegti attiecībā uz vienu porciju (tādā gadījumā ir atzīmēts arī porcijas svars).
Makropārtikas vielu jeb pamata pārtikas vielu pārāk liela daudzuma uzņemšanas rezultātā cilvēks saņem pārāk daudz enerģijas. Tas izpaužas liekajā svarā un organisms uzglabā pārpalikušās makropārtikas vielas krājumu veidā (piemēram, zemādas tauku slānī). Ja savukārt saņemsi pārāk maz enerģijas, tad rezultāts būs novājēšana un pazemināts svars.
Vitamīni (tiek saukti arī par neaizvietojamām pārtikas vielām) un minerāli cilvēkam ir nepieciešami ļoti nelielos daudzumos – no mikrogramiem līdz miligramiem. Cilvēks, kurš piekopj veselīgu dzīves veidu un ēd veselīgu un daudzpusīgu pārtiku, saņem vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas no pārtikas, un tam nav nepieciešams lietot papildinošus preparātus.
VITAMĪNI NAV PĀRTIKAS VIELU AIZVIETOTĀJI, tajos nav enerģētiskās vērtības un tie nenodrošina cilvēku ar enerģiju. Vitamīni neaizvieto olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, ūdeni, kā arī neaizvieto cits citu. Nav iespējams saglabāt veselību, lietojot vitamīnus un pārtraucot ēšanu. Dažus vitamīnus (piemēram, K un B3 vitamīnus) cilvēks caur gremošanas sistēmu pats spēj sintezēt. Daudzi vitamīni ir enzīmu (savienojumi, kas piedalās lielākajā daļā organismā notiekošajos procesos) sastāvā, tādējādi tie ietekmē organismā notiekošos procesus. Vitamīni paaugstina arī organisma aizsargspējas.
Vitamīnu saturs ir lielāks svaigās pārtikas vielās. Vitamīni lielā mērā iet bojā saskarsmē ar gaisu, saldējot, vārot, cepot, karsējot, saskarsmē ar metālu, konservējot utt. Minerālvielas ir krietni izturīgākas pret ēdiena pagatavošanas procesiem.
