
Mai Maser, uztura speciālists
Lasītāju izvēle!
Vēl viens risks ir II tipa cukura diabēta rašanās.
Atšķirībā no I tipa diabēta, kad aizkuņģa dziedzeris nespēj sintezēt cukura sašķelšanai vajadzīgo insulīnu, II tipa diabēta gadījumā organisms ražo insulīnu, taču šūnas to neizmanto. Tas nozīmē, ka insulīns paliek asinīs, izraisot apetītes pieaugumu, kas savukārt noved pie pārēšanās un liekā svara rašanās.
Cilvēki, kas slimo ar I tipa cukura diabētu, novājē, bet II tipa diabētiķi aptaukojas.
Cukura diabētu neizraisa pārmērīga cukura lietošana. Patiesībā ēšanas paradumi visumā nav tieši saistīti ar šo slimību. Viens no svarīgākajiem faktoriem ir iedzimtība. Ja kādam jūsu ģimenē ir (vai ir bijis) cukura diabēts, jums ir lielāks šīs slimības rašanās risks. Nosliece uz šo slimību tiek realizēta ar neveselīgas ēšanas starpniecību — ja jūs pārspīlējat ar cukura, īpaši rafinētā cukura, patēriņu.
Tādēļ cilvēkiem, kam ģimenē ir cukura diabēta slimnieki, ļoti rūpīgi jāievēro ieteikumi par veselīgu uzturu. Īpaši svarīgi viņiem ir palielināt šķiedrvielu daudzumu uzturā, ēdot daudz graudaugu izstrādājumu, augļu un dārzeņu. Šķiedrvielas samazina nepieciešamību pēc insulīna, pazemina holesterīna līmeni asinīs un novērš aterosklerozes veidošanos. Minēto produktu lietošana nodrošinās pietiekamu šķiedrvielu daudzumu, tomēr jāsamazina arī cukura un saldumu uzņemšana ar uzturu. Šķiedrvielas saista ūdeni un rada sajūtu, ka vēders ir pilns. Tas ļauj izvairīties no pārēšanās. No otras puses, nav ieteicams papildus uzņemt šķiedrvielas medikamentu veidā, jo rezultātā tiek traucēta citu vajadzīgu vielu, piemēram, dzelzs, kalcija un citu minerālvielu, uzsūkšanās. Tas nozīmē, ka nevajag pārspīlēt arī ar šķiedrvielām.
Lai gan visos padomos par veselīgu dzīvesveidu norādīts nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vismaz pusstundu (bērniem — stundu) katru dienu, īpaši svarīgi tas ir tad, ja pastāv risks saslimt ar cukura diabētu. Fiziskā slodze stimulē insulīna veidošanos aizkuņģa dziedzerī un palielina organisma spēju efektīvi izlietot to un „sadedzināt” liekās kalorijas. Līdz ar to ir mazāks aptaukošanās risks.
Ārkārtīgi liela nozīme ir mērenai ēšanai, lai sasniegtu (bet nepārsniegtu) jūsu vecumam, dzimumam un fizisko aktivitāšu līmenim atbilstošo enerģijas daudzumu. Ja jums jau ir liekais svars, jums jāierobežo kaloriju uzņemšana.
Valstīs, kur iedzīvotāji saskaras ar pārtikas trūkumu, cukura diabēts ir reti sastopams.








