Aptaukošanās

Jautājums

Vai gāzētu atspirdzinošo dzērienu lietošana izraisa ķermeņa masas pieaugumu cilvēkiem? Vai tas nav viens no nozīmīgākajiem iemesliem, kas izraisījis pašreiz vērojamo aptaukošanās epidēmiju?

Atbilde

Ne gāzētie dzērieni, ne kāds cits noteikts ēdiens vai dzēriens nav vainojams liekā svara un aptaukošanās problēmās. Saskaņā ar Amerikas Diētas ārstu asociācijas viedokli, sava vieta sabalansētā diētā var būt it visiem ēdieniem un dzērieniem, kamēr vien cilvēks neuzņem vairāk kaloriju nekā “sadedzina”.

Gāzētie dzērieni var palīdzēt remdēt slāpes un apgādāt organismu ar ikdienā vajadzīgo šķidruma daudzumu, taču tie nedrīkst būt vienīgais dzēriens, kuru cilvēki lieto. Papildus pamata hidratācijai gāzētie atspirdzinošie dzērieni var arī apgādāt organismu ar “degvielu” — ogļhidrātiem, kas nodrošina ikdienas aktivitātēm vajadzīgo enerģiju.

Izpētot ar aptaukošanos sirgstošu cilvēku uztura paradumus, zinātniski nav konstatējuši, ka svara problēmu cēlonis būtu kāds noteikts ēdiens vai dzēriens. Lai gan dažos pētījumos ir ziņots par zināmu saistību starp cukura vai saldo atspirdzinošo dzērienu lietošanu un ķermeņa masas pieaugumu, daudzi citi pētījumi par to nebūt neliecina. Cilvēkiem ar lieko svaru ķermeņa masu palīdzēs regulēt ar jebkuru ēdienu vai dzērienu uzņemtā kaloriju daudzuma samazināšana un fizisko aktivitāšu iekļaušana dienas režīmā. Lai būtu labā fiziskā kondīcijā, noteikti jāveic fiziski vingrinājumi; ar diētu vien tam nepietiek.

Lai cilvēki varētu izvēlēties savai garšas sajūtai un kaloriju uzņemšanas vajadzībām atbilstošākos atspirdzinošos dzērienus, tagad pieejami dažādas kaloritātes gāzētie dzērieni: bezkaloriju un mazkaloriju dzērieni, dzērieni ar samazinātu kaloriju daudzumu un tradicionālie dzērieni. Coca-Cola piedāvātais plašais dzērienu un iepakojumu klāsts ļauj cilvēkiem brīvi izvēlēties sev piemērotāko — vai tā būtu sula, sulas dzēriens, diētisks atspirdzinošais dzēriens, tradicionālais atspirdzinošais dzēriens, ledus tēja vai pudelē pildīts ūdens.

Avoti
• Sigman-Grant MJ and Hsieh G. Reported use of reduced-sugar foods and beverages reflect high-quality diets, Journal Food Science, 70:S42-46, 2005.
• Kvaavik E, et al. The stability of soft drinks intake from adolescence to adult age and the association between long-term consumption of soft drinks and lifestyle factors and body weight. Public Health Nutrition, 8:149-157, 2005.
• Renwick AG. Intense sweeteners, food intake, and the weight of a body of evidence. Physiology Behavior, 55:139-143, 1994.
• Janssen I, et al., Comparison of overweight and obesity prevalence in school-aged youth from 34 countries and their relationships with physical activity and dietary patterns. Obesity Reviews, 6:123-132, 2005.

Fizisko aktivitāšu biežums
Vidēji cik reizes nedēļā jūs nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm, lai uzlabotu veselību, ja vispār to darāt?

Pie aktīvākajiem (sešas līdz septiņas dienas) pieder:

• vīrieši;
• cilvēki ar normālu vai paaugstinātu ĶMI*;
• cilvēki, kas neuztraucas par uzņemto tauku veidu.

Pie neaktīvajiem pieder:
• cilvēki, kas savu veselību raksturo kā "diezgan labu" vai "sliktu";
• cilvēki, kas savu diētu raksturo kā “neveselīgu”;
• cilvēki ar tādu ĶMI, kas norāda uz aptaukošanos*;
• cilvēki ar zemāku izglītības līmeni;
• cilvēki, kas nav apmierināti ar savu veselības stāvokli.

*ĶMI aprēķināts no respondentu norādītās ķermeņa masas un auguma garuma un kategorizēts saskaņā ar Slimību kontrolēšanas un novēršanas centru (CDC) standartiem.



Enerģijas līdzsvars
Kopumā patērētāji uzņemtā ēdiena veidam un daudzumam un fizisko aktivitāšu līmenim piešķir gandrīz vienlīdz lielu nozīmi, neatkarīgi no tā, vai viņi cenšas saglabāt vai zaudēt svaru.**

Cenšoties saglabāt savu svaru, cik lielu nozīmi jūs piešķirat šādām lietām?

Cenšoties zaudēt svaru, cik lielu nozīmi jūs piešķirat šādām lietām?

Vecuma noteiktās atšķirības liecina, ka, gan saglabājot, gan zaudējot svaru, patērētāji pēc 34 gadu vecuma vairāk uzmanības pievērš uzņemtā ēdiena/dzēriena daudzumam, bet patērētāji līdz 35 gadu vecumam vairāk koncentrējas uz fiziskām aktivitātēm.



** AVOTS: IFIC 2006. gada aptauja par pārtiku un veselību (n = 1000)