Jautājums
Vai gāzētie atspirdzinošie dzērieni nepalielina kuņģa skābumu un nepastiprina barības vada atviļņa slimību vai pat neizraisa barības vada vēzi? Vai tie arī nerada grēmas naktī, nopietni traucējot naktsmieru?
Nē, gāzētie dzērieni neizraisa nevienu no minētajām problēmām.
Pētījumā ir secināts, ka gāzēta ūdens dzeršana nepasliktina kuņģa skābes simptomus, kuņģa dedzināšanu un aizcietējumus; gluži pretēji, tas var mazināt diskomfortu un aizcietējumu. Pusei cilvēku, kas cieta no atraugām un vēdersāpēm, lika dzert gāzētu ūdeni, savukārt otrai pusei lika dzert ūdensvada ūdeni. Cilvēkiem, kuri lietoja gāzētu ūdeni, bija mazāk simptomu nekā cilvēkiem, kuri dzēra ūdensvada ūdeni. Pētnieki arī pierādīja, ka gāzēta ūdens dzeršanas gadījumā notika žultspūšļa ātrāka iztukšošanās, palīdzot mazināt žultspūšļa slimības simptomus.
Lai gan pastāv minējumi par gāzētu atspirdzinošo dzērienu (GADz) saistību ar barības vada vēzi, lielā pētījumā netika konstatēts, ka vīriešiem vai sievietēm, kuri lielā daudzumā lieto gāzētos dzērienus, biežāk veidotos barības vada vai kuņģa vēzis. Patiesībā šajā pat pētījumā tika konstatēts, ka cilvēkiem, kuri vairāk lieto atspirdzinošos dzērienus, īpaši gāzētos, barības vada vēža rašanās iespējamība varētu būt mazāka.
Papildu pierādījums, kas atspēko viedokli par barības vada vēža saistību ar GADz, ir Zviedrijas Karolinska institūta zinātnieku veiktais pētījumos, kura ziņojumā minēts, ka GADz lietotājiem barības vada vēža risks nav lielāks par to, kāds ir cilvēkiem, kas nelieto GADz.
Nakts vai gulētiešanas laika grēmu cēlonis nav zināms, taču dažiem cilvēkiem šos simptomus var veicināt noteiktu ēdienu un dzērienu lietošana. Cilvēkiem, kas cieš no grēmām nakts laikā, jākonsultējas ar savām ārstniecības personām. Grēmas var būt nopietnu medicīnisku problēmu simptoms, kā dēļ var būt vajadzīgas diētas izmaiņas vai zāļu lietošana.
Vienā pētījumā ir ziņots par saistību starp nakts grēmām un virkni faktoru, pie kuriem pieder šādi faktori: palielināts ķermeņa masas indekss (ĶMI), gāzētu atspirdzinošo dzērienu lietošana, krākšana un miegainība dienas laikā, bezmiegs, hipertensija, astma un noteiktu miega zāļu (benzodiazepīnu) lietošana. Tas pierāda nevis to, ka atspirdzinošie dzērieni būtu grēmu cēlonis, bet tikai to, ka populācija, ko skārusi slimība, mēdz dzert arī atspirdzinošos dzērienus.
Avoti
• Cuomo F, et al. Effects of carbonated water on functional dyspepsia and constipation. European Journal Gastroenterology Hepatology, 14:991-999, 2002.
• Fass R, et al. Predictors of heartburn during sleep in a large prospective cohort study, CHEST, 127:1658–1666, 2005.
• Mayne ST. Carbonated soft drink consumption and risk of esophageal adenocarcinoma. Journal National Cancer Institute, 98:72-75, 2006.
• Lagergren, L, et al. Carbonated soft drinks and risk of esophageal adenocarcinoma: a population-based case–control study. Journal National Cancer Institute, 98:1158-1161, 2006.
