Gāzētie atspirdzinošie dzērieni palīdz apgādāt jūsu organismu ar vielām, kas tam vajadzīgas, lai diendienā funkcionētu. Jo īpaši atspirdzinošie dzērieni organismam ir hidratācijas un enerģijas avots.
Šajā nodaļā izskaidroti daži no būtiskākajiem faktiem par atspirdzinošajiem dzērieniem, bet tālāk, pārliecinoši izmantojot reālus faktus, atspēkoti daži mīti, ar kuriem, iespējams, esat saskāries.
Coca-Cola, tāpat kā vairums atspirdzinošo dzērienu (gan tradicionālo, gan diētisko), satur no 87 % līdz 99,8 % ūdens, kas padara tos par labu hidratācijas avotu. Dažos pētījumos ir pierādīts, ka daudzveidīgāka dzērienu klāsta, tostarp atspirdzinošo dzērienu, lietošana, palīdz mums uzņemt lielāku daudzumu šķidruma un tādējādi sekmē organisma hidratāciju.
Pareiza hidratācija ir ļoti nozīmīga labai veselībai un pašsajūtai. Mērena dehidratācija samazina fiziskās spējas, apziņu un modrību. Smaga dehidratācija var izraisīt daudzus nopietnus traucējumus, komplikācijas un pat nāvi. Viss, ko mūsu organisms dara, visas šūnu un orgānu funkcijas, ir atkarīgas no ūdens. Lai gan eksperti ir atzinuši ūdeni par otro dzīvības norisēm svarīgāko vielu tūlīt aiz skābekļa, tas bieži netiek pietiekami novērtēts.
Papildus gremošanas un barības vielu uzsūkšanās veicināšanai ūdens regulē ķermeņa temperatūru un asinsriti, transportē uz šūnām barības vielas un skābekli, kā arī aiznes no tām toksīnus un citas atkritumvielas. Šķidrumi organismā aptver locītavas un aizsargā audus un orgānus, tostarp mugurkaulu un smadzenes, pret triecieniem un bojājumiem. Ja mūsu organismā nebūtu šķidrās vides, mēs nevarētu sajust garšas, redzēt, just, domāt, staigāt vai runāt. Šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Īsi sakot, mēs nevarētu baudīt dzīvi, jo tādas vienkārši nebūtu. Citējot V. H. Audenu (W. H. Auden, 1907.–1973.), “tūkstošiem cilvēku ir dzīvojuši bez mīlestības, bet neviens nav dzīvojis bez ūdens”.
Ziņojumā par ūdens nepieciešamību, ko 2004. gadā publicēja Valsts Zinātņu akadēmijas Medicīnas Institūts (IOM/NAS), ir secināts, ka hidratāciju veicina visi dzērieni, arī kofeīnu saturošie. Ziņojumā iekļauti noteikti ieteikumi par uzņemtā šķidruma kopējo daudzumu, ieskaitot dzeramo ūdeni un ūdeni no visiem pārējiem ēdieniem un dzērieniem.
Daudziem cilvēkiem kā indikators vajadzībai uzņemt šķidrumu var būt slāpes, taču ne vienmēr uz to var paļauties. Vecāki cilvēki, kam šī izjūta var būt mazinājusies, ir pakļauti lielākam dehidratācijas riskam. Ūdens zudumu var palielināt arī fiziskas aktivitātes, augsta temperatūra un stress, kā rezultātā jāuzņem divas līdz sešas reizes vairāk par parasto ūdens daudzumu.
Saskaņā ar IOM/NAS, pieaugušiem vīriešiem un sievietēm dienā jāizdzer pavisam 11 līdz 16 tases šķidruma, bet bērniem un pusaudžiem jāuzņem nedaudz mazāk šķidruma — 9 līdz 14 tases. Šo ikdienā nepieciešamo šķidruma daudzumu un hidratāciju var palīdzēt nodrošināt ne tikai kofeīnu nesaturoši atspirdzinošie dzērieni, bet arī atspirdzinošie dzērieni ar kofeīnu. Tādējādi visi dzērieni, tostarp kofeīnu saturošie atspirdzinošie dzērieni, veicina hidratāciju (vidēji viena skārdene gāzēta dzēriena (diētiskā vai parastā) veido 9 līdz 14 procentus no pieaugušam cilvēkam vajadzīgā vidējā hidratācijas apjoma).
Enerģija
Visiem dzīvajiem organismiem, arī jums, izdzīvošanai vajadzīgs enerģijas avots. Cilvēkiem šo enerģiju nodrošina ēdiens un dzēriens. Olbaltumvielas, ogļhidrātus un taukus dēvē par makrouzturvielām, un tās nodrošina mūsu organismu ar enerģiju. Veselībai nozīmīgas ir arī mikrouzturvuielas, piemēram, vitamīni un minerālvielas. Lai gan tās nav enerģijas avots (tas ir, kaloriju ziņā), tās piedalās enerģijas izmantošanai vajadzīgajās ķīmiskajās reakcijās.
Gāzētie atspirdzinošie dzērieni apgādā organismu ar ogļhidrātiem, kas var palīdzēt nodrošināt ikdienas aktivitātēm vajadzīgo enerģiju. No ēdiena un dzēriena uzņemto enerģiju mēra kalorijās, un svarīgas ir it visas kalorijas! Svarīgākais ir tas, lai jūsu uzturā tiktu iekļautas barības vielas no daudziem un dažādiem ēdieniem un dzērieniem un lai uzņemto kaloriju daudzums atbilstu fiziskajās aktivitātēs izlietoto kaloriju daudzumam. Šis līdzsvars katram cilvēkam atšķiras, tādēļ mēs piedāvājam mazkaloriju atspirdzinošos dzērienus, atspirdzinošos dzērienus ar samazinātu kaloriju daudzumu un kalorijas nesaturošus atspirdzinošos dzērienus, kā arī tradicionālus ar cukuru saldinātus bezalkoholiskos dzērienus.
Iespējams, jums liksies pārsteidzoši, ka kaloriju un cukura daudzums gāzētajos dzērienos ir aptuveni tikpat liels kā daudzās augļu sulās. Piemēram, Coca-Cola, ir aptuveni tikpat kaloriju un cukura kā līdzīgā daudzumā apelsīnu sulas un mazāk kā līdzīgā daudzumā apelsīnu vai greipfrūtu sulas.
Kofeīnu dažos gāzētajos dzērienos izmanto kā garšvielu, jo tas piešķir viegli rūgtenu garšu un kopā ar cukuru un mazkaloriju saldinātājiem veido patīkamu garšas buķeti. Dažos gāzētajos dzērienos kofeīnu nelielos daudzumos izmanto jau ilgāk par gadsimtu. Kofeīnu izmanto arī enerģijas dzērienos. Daudziem cilvēkiem kofeīna mērena uzņemšana pozitīvi ietekmē garastāvokli un prāta spējas. Tāpat kā ar jebkuru vielu, daži cilvēki var būt jutīgāki pret kofeīnu. Neraugoties uz to, ir svarīgi atcerēties, ka kafija satur divas līdz trīs reizes vairāk kofeīna nekā Coca-Cola vai Diet Coke.
Tagad, kad esam izskaidrojuši dažus no svarīgākajiem faktiem par atspirdzinošajiem dzērieniem, jūs varat lasīt tālāk, kur mēs, izmantojot reālus faktus, atspēkojam dažas no baumām, ar kādām jūs varētu būt saskāries.
Avoti Hidratācija:
• U.S. Dept of Health and Human Services, U.S. Dept. of Agriculture. Dietary Guidelines for Americans 2005. http://www.healthierus.gov/dietaryguidelines
• Institute of Medicine/National Academy of Sciences. Dietary Reference Intakes for Water, Potassium, Sodium, Chloride and Sulfate. 2004, http://www.iom.edu/report.asp?id=18495
• Grandjean AC, et al. The effect of caffeinated, non-caffein-ated caloric and non-caloric beverages on hydration. Journal of the American College of Nutrition, 19:591-600, 2000.
Enerģija:
• International Food Information Council/American Dietetic Association, 10 tips to healthy eating. Feb. 1998. http://www.ific.org/publications/brochures/tentipsbroch.cfm
• International Food Information Council/US FDA, The benefits of balance, managing fat in your diet, Feb 1998. http://www.ific.org/publications/brochures/benbalbroch.cfm
• U.S. Dept of Health and Human Services, U.S. Dept.of Agriculture. Dietary Guidelines for Americans 2005. http://www.healthierus.gov/dietaryguidelines
