Jautājums
Esmu dzirdējis, ka gāzētie dzērieni var neļaut organismam absorbēt kalciju, kas vajadzīgs veseliem kauliem, tādējādi izraisot osteoporozi un kaulu trauslumu. Vai gāzēto atspirdzinošo dzērienu lietošana nodara kaitējumu kauliem?
Nē. Gāzēto atspirdzinošo dzērienu lietošana nepadara kaulus trauslākus un neizraisa osteoporozi. Galvenais iemesls sliktai kaulu veselībai ir nepietiekama kalcija uzņemšana (īpaši jaunībā), hormonālās izmaiņas sieviešu organismā un fizisko aktivitāšu trūkums.
Daži cilvēki pauž viedokli, ka kaulu trauslums rodas no tā, ka pārāk liels daudzums fosfora (no fosforskābes kolas tipa dzērienos) vai pārāk liels daudzums kofeīna organismā neļauj uzsūkties kalcijam. Tomēr eksperti daudzkārt ir pārbaudījuši šos viedokļus, un ir secināts, ka tie neatbilst patiesībai.
• 1994. gadā ASV Valsts veselības institūts (NIH) organizēja konferenci par optimālu kalcija uzņemšanu, kurā piedalījās osteoporozes un kaulu veselības speciālisti. Ekspertu neatkarīgajā ziņojumā bija secināts, ka “nav konstatēts, ka fosfāti būtiski ietekmētu kalcija uzsūkšanos vai izvadīšanu no organisma”. NIH ekspertu ziņojumu pārskatīja Amerikas Medicīnas speciālistu asociācija, secinot, ka fosfātu ietekme uz kalcija uzsūkšanos ir “fizioloģiski nenozīmīga”.
• 1997. gadā Valsts Zinātņu akadēmijas Medicīnas institūts pārskatīja zinātniskos datus par fosforu un konstatēja, ka tas neatstāj negatīvu ietekmi uz kalcija uzsūkšanos, un nonāca pie secinājuma, ka lielākajā daļā vecuma grupu nav racionāla pamatojuma pretstatīt kalcija daudzumu un uzņemtā fosfora daudzumu.
• 2000. gadā NIH konferencē, ko sarīkoja vienprātības panākšana jautājumā par osteoporozi, tika atkārtoti apstiprināts, ka ar uzturu uzņemtais fosfors/kofeīns nav nozīmīgs faktors, kas izraisītu osteoporozi indivīdiem, kuri lieto sabalansētu uzturu.
• 2004. gadā ASV Ķirurgu vispārējā ziņojumā par kaulu veselību un osteoporozi tika pārskatīti zinātniskie dati, atzīstot radušos satraukumu saistībā ar kalciju un fosforu, bet vienlaikus arī konstatējot, ka cilvēkiem, kas pietiekamā daudzumā uzņem kalciju, šī ietekme ir nenozīmīga.
Patiesībā ar atspirdzinošajiem dzērieniem jūsu organismā nonākt ļoti neliels daudzums fosfora — tā ir sastāvdaļa, kas kolas veida dzērieniem palīdz piešķirt raksturīgo skābeno garšu. Saskaņā ar Valsts Zinātņu akadēmijas Medicīnas institūta Pārtikas un uztura padomes viedokli, vidējais dienā uzņemamais fosfora daudzums ir 1000 mg; astoņas unces (240 mililitri) Coca-Cola satur 41 mg, bet astoņas unces (240 mililitri) apelsīnu sulas — 27 mg fosfora. Fosfors ir dabā sastopama minerālviela, un tā ir svarīga uztura sastāvdaļa visiem dzīvajiem organismiem. Tam ir liela nozīme vielmaiņā, turklāt tas ir svarīga kaulu un zobu sastāvdaļa. Salīdzinot ar citiem fosfora avotiem pārtikā, ASV atspirdzinošajos dzērienos esošais fosfors veido aptuveni 2 procentus no kopējā ar uzturu uzņemtā fosfora daudzuma. Aptuveni 98 procenti fosfora nāk no produktiem ar augstu olbaltumvielu saturu — piemēram, gaļas, siera, riekstiem un graudaugiem.
Avoti
• U.S. Surgeon General. Bone Health and Osteoporosis: A Report of the Surgeon General. 2004. http://www.surgeongeneral.gov/library/bonehealth/content.html
• Institute of Medicine, National Academy of Sciences. Dietary Reference Intakes for Calcium, Phosphorus, Magnesium, Vitamin D, and Fluoride. http://www.nap.edu/catalog/5776.html
• Office of Dietary Supplements, National Institutes of Health. Dietary Supplement Fact Sheet: Calcium. http://ods.od.nih.gov/factsheets/calcium.asp
• CSDs and Bone Health, Coca-Cola Beverage Institute for Health and Wellness. http://www.beverageinstitute.org/beverages_and_
your_health/beverages_and_your_bones.shtml
