“Coca-Cola” Svētdienas līgas sacensības

“Atceries! Veselīga dzīves veida pamatā ir veselīga domāšana! Tad nu šodien ar jūsu palīdzību es vēlētos vismaz ieskicēt domu aprises šajā vrzienā: piemēram, atceries, ka futbols ir spēle, nevis cīņa uz dzīvību un nāvi; pasmaidi savam pretiniekam un pēc spēles tev viena ienaidnieka vietā būs viens jauns draugs; bumba tavos vārtos nav katastrofa, tā ir viena laba iespēja uzspēlēt cītīgāk un atspēlēties; spēriens pa kājām nav meistarība, bet vājuma pazīme; nav svarīgi, cik stipri tu vari iespert pa bumbu, bet vai tā atradīs ceļu vārtos; futbols ir komandas spēle, tāpēc atceries, ka laba piespēle ir daudz vērtīgāka, par izcilu solo bez noslēguma; izturies ar cieņu pret savu pretinieku un pamanīsi senu atziņu: „Kā mežā sauc, tā atskan!“; nepārdzīvo, ka tevi nepazīst un nerespektē, padomā, vai esi tā cienīgs, lai tevi pazītu un respektētu.” (Mārtiņš Rubenis, kamaniņu braucējs)

“Es priecājos par to, ka mēs uz laukuma spēlējām godīgi, kaut vai zaudējām (FAIR PLAY). Jo vairāk trenējies, tad ar katru spēli vārti liekas lielāki.” (JFC „Zodži“ Nils, Edvīns Bergmanis)

“Negodīga cīņa nevar tikt saukta par cīņu, jo tas ir pavisam kas cits. Pazūd interese par sportu. Sportā ir jāvalda azartam un sāncensībai. Jebkura veida šmaukšanās sabojā šo garu. Garu, kuru var radīt tikai un vienīgi sports. Tikai draudzība un uzticēšanās padara komandu stipru. Mazākais robs var izcelt lielākos zaudējumus. Tam ir arī teiciens: “Tauriņa spārna vēziens Brazīlijā var radīt Cunami Kalifornijā.“ Tas attiecas uz visu, tai skaitā arī uz sportu.” (11.07.2010. Artūrs Vanags).

“Šis turnīrs ir ļoti labs, tāpēc, ka tas trenē raksturu un viss sports ir labs gan tev, gan citiem. Es jau šajā turnīrā esmu otro reizi un domāju, ka esmu ļoti daudz uzzinājis, jo uzvara nav tik obligāta, kā tas, ko Tu izjūti spēles laikā. Nekas, ka neesam uzvarējuši un ieguvuši pirmo vietu, bet mēs uzvarējām iekšējās sajūtās un tas ir svarīgi. Paldies!” (Andrejs Nalivajko)

“Labas domas ir, ja Tu neturi uz citiem ļaunas domas un nerīkojies nejauki pret citiem. Turi citus cieņā, nevajag ar ļaunumu, bet ar labām īpašībām. Priecīgam un laimīgam ir būt labāk! Esi laimīgs!!!” (Elvijs Zebuliņš)

“Labas domas ir labas domas. Tu pret citiem esi labs un vienkārši dzīvespriecīgs. Tev ir skaidras domas un labas. Un uz citiem nevajag turēt ļaunu, vajag izlīgt. Es esmu priecīgs!” (Niks Raumanis)

“Man liekas, ka galvenais ir aktīvi pavadīt visu laiku. Visu laiku nodarboties ar sportu, būt aktīvam jebkurā vietā: skolā, mājās, ārā. Ja Tu esi aktīvs, tad tu esi arī sportisks. Man liekas, ka pilnīgi nevajag smēķēt, dzert alkoholiskus dzērienus. Puiši, esiet aktīvi un tad būsiet veseli, nodarbojaties ar sportu.” (Ņikita)

“Kad uzzināju par šo turnīru, es sapratu – jāsavāc komanda un jābrauc. Šajā turnīrā es sapratu, ka jāspēlē godīgi, jo tikai tad tu vari gūt no tā prieku. Kad es esmu te, es jūtu kaut ko neparastu. Nav galvenais uzvarēt, manuprāt, galvenais ir piedalīties. Šajā turnīrā es iepazinos ar daudz draugiem. Pat ja es ar savu komandu neuzvarēšu, es tik un tā būšu laimīgs, ka ierados uz šo pasākumu. Cerams, ka nākamgad atkal būs šis turnīrs.” (Artūrs Rucro)

“Parasti, kad es eju spēlēt futbolu, man ir labas domas, jo es spēlēju, lai būtu kādas fiziskas aktivitātes, jo mājās pie datora nav ko darīt. Parasti man ir labas domas, kad es satieku kādu un parunāju, ne vienmēr es spēlēju, lai uzvarētu. Man ir interesanti, kad es satieku draugus un mēs kaut ko darām kopā. Parasti, kad man ir labas domas, es esmu priecīgs un varu darīt visu ko. Man liekas, ka labas domas ir visiem cilvēkiem, bet visi nemāk to izrādīt un pateikt kaut ko labu.” (Ar labām domām, Mārtiņš Beževnieks)

“Šodien uzreiz, ieejot stadionā, bija tāda kaujinieciska sajūta, varbūt es nedaudz pārspīlēju, bet es visu laiku uz spēlēm eju kaujinieciski. Pirms spēlēm es un mana komanda sakām viens otram, ka ir jāspēlē komandas spēle, jāspēlē no sirds, lai Tev pašam būtu prieks par padarīto darbu. Spēles laikā dažreiz tas komandas gars pazūd, it īpaši, kad esam iedzinējos, bet es visu laiku uzsveru komandai, lai mēs būtu kā komanda. Ja arī mēs zaudējam, nevajag nekad padoties, jo dzīvē taču ir daudz spēles, ne visur var uzvarēt. Gribu vēl uzsvērt to, ka jāspēlē godīgi, bet dažreiz ir tāda sajūta, ka es neesmu futbola laukumā, bet gan boksa ringā. Jāspēlē ir godīgi, jo tā ir godīga spēle, uzvarētājs ir tikai viens, bet, lai uzvarētu, jābūt sportiskam garam!” (FC Nice)

“Mūsu galvenā atziņa pēc šī turnīra: Jādzīvo šodienai! Uz laukuma ir jāaizmirst par iepriekšējiem sasniegumiem, jo tas atslābina koncentrāciju! Izredzes uzvarēt saglabājas līdz beigu svilpei, neturpināt uzbrukt – nozīmē padoties! 
Mēs bijām kā Itālija: atbraucām kā čempioni, aizbraucām kā zaudētāji.” (J.Meiers JFC „Zodži“)

“Uz laukuma bumba ir kā vara. Jo vairāk tev tās ir, jo vairāk tava komanda valda. Rezultāts nav svarīgākais, galvenais ir pieredze, ko gūsti. Emocijas var apslāpēt, nākamajā reizē ar citām emocijām šī pieredze noderēs.” (Artūrs Vanags)

“Būt veselīgam, tas nozīmē dzīvot! Būt futbolistam - nozīmē būt atbildīgam par sevi un arī saviem pretiniekiem. Mums visiem pietrūkst atbildības par savu dzīvi. Apkārt mums ir tik daudz cilvēku, kuri smēķē, dzer alkoholu un parasti nedomā, kas būs tālāk ar viņu veselību. Varbūt, kad esi jauns, tev nekas nekaiš, bet, kad tev ir 80 gadi, vai vispār tu domā, ka nodzīvosi līdz 80 gadiem? Vajag nodarboties ar sportu, tu vari nodarboties, bet zināt, kas būs tālāk. Uzdot sev visu laiku šādu jautājumu. Īpaši man pietrūkst atbildes – ko es gribu no sporta? Es nezinu, ko darīt, varbūt kļūt par futbolistu, bet nezinu vai man tas ir vajadzīgs, varbūt tas ir tikai hobijs. 
Attieksme: mūsu attieksme pret citiem cilvēkiem, mana tante visu laiku saka tā: „Izturies pret citiem tā, kā tu gribi, lai izturas pret Tevi!” Mūsu veselība ir atkarīga no tā, kā mēs uztveram dzīvi! Platons: “Veselība ir tavas domas. Jo vairāk negatīvu domu, jo mazāk tu dzīvo!“” (Maksims)

“Es uzskatu, ka aktīvs dzīves veids, ir viens no galvenajiem pamatiem veselīgai domāšanai. Aktīvs dzīves veids palīdz citādi paskatīties no malas. Konkrēti sports: attīsta loģiku un fiziskās spējas – veselību. Daudziem sports ir kas vairāk, kā tikai hobijs. Tas ir viņu dzīves veids, tas, kā dēļ viņi dzīvo, elpo. Aktīvs dzīves veids ir pašcieņa, kas ir arī pašvērtējums, un tas ir ļoti svarīgi. Veselīgu domāšanu var nosaukt par saprātu. Tā ļauj aptvert situāciju, salikt visu pa plauktiņiem un pieņemt saprātīgus lēmumus. Es uzskatu, ka tāda domāšana piemīt katram cilvēkam, bet to vajag cītīgi atraisīt, un sports kā reiz ir tas, kas to spēj. Es nodarbojos ar sportu, tieši ar futbolu, gan priekam, gan arī priekš sevis, tas ir, es sevi attīstu. Un tas ir labi, es mācos un pakāpeniski attīstos. Es cenšos domāt skaidri, bet ne vienmēr tas izdodas. Veselīga domāšana uzkrāj spēku cilvēkā, pateicoties pieredzei. Un, starp citu, ne tikai spotiskiem cilvēkiem! Bet par to es nekā daudz nezinu, jo es tak esmu sportists! Es vēlos ieteikt visiem tiem, kuri nenodarbojas ar sportu un pašpiepildīšanos, labāk kustēties uz priekšu, nekā nosist laiku. Tas ir pārāk dārgs un to vajag pavadīt noderīgi. Iesaku visiem kaut reizi uzdrīkstēties un pajautāt: „Ko es esmu izdarījis, lai attīstītu sevi?!“” (D.Peterhofs)

“Esmu priecīgs, ka šodien esam sapulcējušies, spēlēt futbolu, jo futbols mums palīdz saprast, cik draudzīgi cilvēki var būt viens pret otru. Šodien, kad spēlēju, pretinieki pret mani izturējās kā pret savu labāko draugu, un tas priecē. Es sapratu, ka futbols ir kaut kas vairāk, kā tikai spēle, jo, spēlējot futbolu, mēs sadraudzējamies un es vēlētos, lai cilvēki ir draudzīgāki viens pret otru. Esmu priecīgs, ka šodien esam šeit.” (Boriss Osadguks)

“Veselīga domāšana man nozīmē: mierīgi uztvert zaudējumu futbolā, neuztvert to kā neveiksmi. Ja esi zaudējis kādās sacensībās, nedrīkst padoties un vainot citus zaudējumā. Vajag turpināt trenēties, uzlabot savu rezultātu un tad uzvara pie tevis atnāks.” (Edvards)

“Man veselīgs dzīves veids un vesela domāšana nozīmē, ka nedrīkst runāt rupjības. Nedrīkst apsaukāties uz citiem cilvēkiem un nedrīkt par viņiem ņirgāties. Nedrīkst apsaukāt un apbižot mazākos. Vajag palīdzēt veciem cilvēkiem.” (Jurijs Dombrovskijs „Keksi“)

“Labas domas mēdz būt tikai labiem un veselīgi domājošiem cilvēkiem. Es vienmēr cenšos izdarīt kaut ko labu, jo vajag palīdzēt citiem, it īpaši šajos grūtajos laikos. Esmu pateicīgs turnīram „Coca-Cola“, paldies jums, ka jūs rīkojat šādus turnīrus, pat bērni no trūcīgām ģimenēm var piedalīties, tādi kā es. Mana ģimene ir ļoti trūcīga un nevar atļauties futbola treniņus, bet toties es varu spēlēt šeit bezmaksas. Atrast jaunus draugus, tas priecē. Nodarbojieties ar sportu, draudzējieties un palīdziet citiem grūtā brīdī.” (Mārtīņš Patnieks)

“Vesels, vai arī labāk teikt, pareizs dzīves veids vai arī vesela domāšana veidojas ģimenē. Ģimene ir pats galvenais dzīvē, tā ir pirmais pakāpiens, tā ir dota no Dieva. Man ģimene ir galvenais avots morālai un apgarotai dzīvei. Pateicoties audzināšanai un disciplīnai, ko esmu saņēmis savā ģimenē, esmu sevī izaudzinājis veselīgu pieeju un domāšanu. Pēc ģimenes, attīstot veselīgu pieeju domāšanai, palīdzēja skola, kā arī literatūra (angļu, krievu un citas). Man tas nozīmē harmoniju starp cilvēkiem un dabu kopumā. Pateicoties tam, man ir draugi, draudzīgi un gādīgi vecāki un dzīves jēga.” (A. Agejevs)